Gavēt ir grūti arī tad kad tev ir vienalga ... iespējams tas nedaudz robežojas ar nogurumu, bet ja pievēršamies konkrētiem faktiem piektdienas vakarā apēdu četras aprikozes šokolādē un četras PURE pistāciju trifeles un pat nesajutos sevišķi vainīga, jo vienkārši jutos sagurusi un kaut kā visas apņemšanās, principi, solījumi personībai un personīgie draudi par rakstura vājumu bija vienaldzīgi ... es to gribēju un es to dabūju.
Arī vakar un šodien "esmu grēkojusi" gavēņa ietvaros. Sāku domāt, ka mans iekšējais gavēnis ir sasniedzis rezultātu - esmu sapratusi, ka nelietot saldumus lielos daudzumos ir labi un es to varu, bet es negribu un nevaru no tiem atteikties pilnībā.
Joprojām turpināšu piedomāt. Tikai nezinu vai to var un ir vērts saukt par gavēni.

Atkāpei - liels darbs ir padarīts un man kaķis ir pēc manis sailgojies un atsevišķas lietas ir kļuvušas sarežģītākas.