Viss elementārais ir ģeniāls

Jau kādu laiku esmu savas privātā biznesa idejas meklējumos un katru reizi ieraugot kaut ko ģeniālu un vienlaikus elementāru man rodas jautājums - kāpēc ne es? Kāpēc tā nav mana ideja? Šorīt šī sajūta mani piemeklēja veikalā Maxima, kur dārzeņu stendā ieraudzīju ingvera un citrona komplektiņu (komplektiņš nozīmē, ka tas labums jau ir safasēts kastītē), kas šajā puņķainajā laikā ir kā kulaks uz acs. Elementāri un ģeniāli. Mīnusi? Sezonalitāte.
Bet gan jau būs svētki arī manā ielā, lasīt kā "Gan jau arī mani piemeklēs mans ģeniālais biznesa plāns."
Ja nu kāds šaubījās, šobrīd dzeru ingvera-citrona tēju.

Būšu godīga. Runāt par saldumu gavēni būtu liekulīgi, jo šķiet jau kādu nedēļu ēdu visu pēc kārta un visu kas kārojas. Šī vai cita iemesla dēļ esmu iedzīvojusies alerģijā, kura pirmo reizi izpaudās piektdien un ir atgriezusies šodien stipri asākā formā, lai gan jāatzīst, ka šī nebūt nav ļaunākā no manā mūžā piedzīvotajām alerģijas izpausmēm - ir piepampusi tikai augšlūpa. Tā kā otro dienu dzīvojos pa mājām, jo esmu apaukstējusies tad mans pīļknābja izskats nevienu nemulsina un netraucē, jo mani ir redzējis tikai kaķis un viņa mani mīl tādu kā esmu :D ar vai bez piepampušas lūpas ... es vismaz gribu tā domāt.
Runājot par alerģiju, pieļauju, ka tā varētu būt reakcija uz zālēm? Lai gan nezinu, lielākoties vienmēr esmu zinājusi uz ko mans organisms reaģē, bet ne šoreiz. Vienīgi ceru, ka tas neieilgs. Ik pa laikam iedomājos, ka tā varētu būt reakcija uz manu atgriešanos cukura un saldumu pasaulē. Nu skatīsimies, kas notiks tālāk.

Gavēt ir grūti arī tad kad tev ir vienalga ... iespējams tas nedaudz robežojas ar nogurumu, bet ja pievēršamies konkrētiem faktiem piektdienas vakarā apēdu četras aprikozes šokolādē un četras PURE pistāciju trifeles un pat nesajutos sevišķi vainīga, jo vienkārši jutos sagurusi un kaut kā visas apņemšanās, principi, solījumi personībai un personīgie draudi par rakstura vājumu bija vienaldzīgi ... es to gribēju un es to dabūju.
Arī vakar un šodien "esmu grēkojusi" gavēņa ietvaros. Sāku domāt, ka mans iekšējais gavēnis ir sasniedzis rezultātu - esmu sapratusi, ka nelietot saldumus lielos daudzumos ir labi un es to varu, bet es negribu un nevaru no tiem atteikties pilnībā.
Joprojām turpināšu piedomāt. Tikai nezinu vai to var un ir vērts saukt par gavēni.

Atkāpei - liels darbs ir padarīts un man kaķis ir pēc manis sailgojies un atsevišķas lietas ir kļuvušas sarežģītākas.

es esmu grēkojusi ... atkal

Vakar biju teātrī. Domāju, ka nebūs melots, ja teikšu, ka biju teātrī pirmo reiz pa ilgiem laikiem. Un pie viena pārkāpu savu gavēni, izdzerot saldējuma kokteili un noēdot divus kumosiņus no biezpiena kūkas. Īsti nesaprotu kāpēc, bet teātra apmeklējums manā prātā klasificējas kā svētki un svētku reizēm piedienas dažādi izņēmumi un atkāpes no normām, lai gan piestādīt konkrētus argumentus par labu šai teorijai ir visai grūti.

Nedaudz novirzoties no tēmas par ēšanu, neēšanu un mazēšanu gribēju teikt, ka Gatis Gāga manās acīs ir viens liels teātra fenomens. Iespējams, ka ir vēl arī citi viņam līdzīgie, bet manās acīs viņš ir unikāls. Es joprojām neesmu sapratusi kā cilvēks, kurš tik ļoti neizskatās pēc aktiera, var būt aktieris un turklāt tāds aktieris, kurš uz mani vienmēr atstāj tik lielu un paliekošu iespaidu. Šim fenomenam gan ir arī tāda savā ziņā melnā puse ... līdz šim esmu redzējusi trīs izrādes ar Gati Gāgu (Ottelo neskaitās, jo tur viņš tikai stumda kaut kādas kastes) un visiem viņa varoņiem ir kaut kāda vardarbības ievirze. Vakar cerēju, ka Fundamentālists būs izņēmums, bet arī skandalozais mācītājs Markuss vienā brīdī noraujas un piedraud (?) izvarot Heidi. Iespējams piedraud nav īstais vārds, lai aprakstītu konkrēto epizodi, bet tā sajūta tomēr ir tik agresīva un tik īsta, ka ir grūti neticēt. Laikam jau divi labākie vārdi, lai raksturotu Gati Gāgu uz skatuves ir dzīvs un īsts.

pirmais fail

Vīkendā mans gavēnis "nedaudz" aizgāja pa pieskari. Noēdu gan gabaliņu mājas tortes, gan mājās ceptus auzu pārslu cepumus, gan mājās taisītu tiramisū, gan mājās taisītu šokolādes bruneti (ņamma, ņamma, ņamma). Patiesībā jau visas brīvdienas bija viena liela noēšanās tādā tīri latviskā garā un šodien jūtos visai apmierināta graužot burkānus, mandarīnus, ananāsu (esmu noēdusi pusi no milzīga ananāsa un mute ir viegli jēla) organisms auglīšu atslodzi prot novērtēt.
Simts gadus nebiju bijusi pirtī un bija patīkami atkal pasutināties uz lāvas. Pirmo reizi mūžā iemēģināju baļļu ... nu nez, laikam nebija pareizi apstākļi, jo vējš pūta pakausī un ūdens bija par karstu tādai īstai izbaudīšanai, bet kopumā aktivitāti nenorakstu, jo potenciāls noteikti ir.
Šodien biju pie friziera un pārsteidzošā kārtā esmu apmierināta gan ar krāsu, gan griezumu, šķiet, ka mana veiksmes formula frizūru jautājumos varētu būt - play it safe.

Aij

Vakardienas atslodzes diena nedaudz aizgāja pa pieskari. Pirmkārt, dienas vidū aizmirsu par atslodzes dienu un ar kolēģiem par godu 8.martam iedzēru kādus 50 gr šampanieša. Labā vēsts, atcerējos par savu gavēni un nenorijos kūku, kas izskatījās vienkārši dievīgi trekna. Otrkārt ap astoņiem ieradās vīrietis ar puķi un šampanieti un sāka pukstēt kā es to esmu iedomājusies nesvinēt 8.martu - nedzert šampanieti. Tanī brīdī sapratu, ka esmu nogurusi, izsalkusi un īsti nesaprotu kāpēc es to visu daru. Uzcepu oliņas (atteicos no majonēzes un biezpiena), uztaisīju maizītes (Daugavas saldskābmaize ar žāvētiem tomātiem un sīpoliem + šķiņķīts) paēdu un sajutos labāk.Šampīti neiedzēru, bet izdzēru 40 gr Rīgas melnā balzama no kura sametās šķērma dūša. Tīri godīgi biju izturējusi līdz pl. 20:00 pa dienu biju apēdusi 3 banānus, 1 apelsīnu un dzērusi tēju ar medu. Pie pirmās reizes tas šķiet tīri pieņemami, lai gan ko nu es zinu un saprotu.

Plinti krūmos nemetu, bet iespējams jāpadomā par niansēm nākošajai reizei.

8.marts

Šodienai kā kulaks uz acs šķiet BB Brokastu puišu pieeja 8.marta svētkiem un daļa no atskaņotās mūzikas, tāds viegls old schools. Sevišķs prieks par muzikālo apvienību Neaizmirstulītes, kuras izpilda „Latviešu estrādes vintāžu” – man pilnīgs jaunums un pilnīga sajūsma.

Ehhh kaut kā prātā iezagās doma, ka šodien savas mājas atrod arī visas tās ne pārāk glītās puķītes, kuras citās dienās novīstu puķu veikalos. Laikam jau tas ir labi vai tomēr ne pārāk ... nezinu.

Atslodzes dienas ietvaros pagaidām dzeru tēju (diemžēl aizmirsu sagatavoties un nopirkt kaut kādu īpašo attīrošo un dziedinošo ajurvēdas/jogas tējiņu) tāpēc strebju Lipton balto granātābolu čaju. Esmu notiesājusi arī vienu bananānu.

Plānās pankūkas

Bieži tā negadās, ka mājās esošie produkti atbilst manām ēst gatavošanas vēlmē, bet vakardiena bija izņēmums. Pirmo reizi mūžā man sagribējās uzcept pankūkas un mājās bija visas nepieciešamās sastāvdaļas, lai šo vēlmi istenotu.
Jāteic, ka nekad nebiju piedomājusi, ka lai pagatavotu pankūkas ir nepieciešamas tikai dažas izejvielas - olas, milti, piens, sāls, cukurs.
Šķiet, visgrūtākais bija notrāpīt pareizo miltu daudzumu. Sākumā nevarēju saprast kāpēc pankūkas uz pannas nedaudz piebriest (milti esot tie kas turpinot briest), bet jautājums atrisinājās kad pielēju nedaudz ūdens, ja pareizi saprotu ūdens vietā var izmantot arī pienu, kā teica mana ēst gatavošanas autoritāte - vecmāmiņa "veikala pieniņš jau nav trekns" (zemteksts "veikala piens jau ir kā ūdens").
Vēl sapratu kāpēc ir būtiski pagaršot pirmo izcepto pankūku, jo tādējādi tiek notestēts vai ir pielikts pietiekami daudz sāls/cukura. Es diemžēl izdomāju pagaršot pankūkas tikai kaut kur pa vidu savai cepšanas tūrei līdz ar to pirmās pankūkas bija diezgan pliekanas - mūžu dzīvo, mūžu mācies.

Gavēņa 14.diena - nothing special ... sāku domāt, ka varētu neēst saldumus arī pēc gavēņa beigām. Bet nestrebsim karstu ...
Šovakar sākas 24h atslodzes diena ... neesmu izlēmusi vai pieņemt šo izaicinājumu.

Gavēnis šodien ir kļuvis sevišķi grūts, dzīvojos pa mājām un uz katra stūra uzduros kaut kādiem našķiem. Pagaidām turos, bet kārdinājums ir milzīgs. Izskatās, ka lielākajam gavēņa biedam - iepirkšanās neēdušam, varu pievienot vēl vienu - slaistīšanās pa māju, kura ir pilna ar "diētai" neatbilstošu pārtiku.
Vakar domāju, ka iespējams gavēņa laikā vajadzēja atteikties no gaļas, jo brīžiem šķiet, ka tas būtu bijis vēl lielāks izaicinājums. Kaut kā pēdējā laikā šķiet, ka gaļa ir ātrākais veids kā paēst ... iegūt sāta sajūtu ... nezinu šķiet, kaut kas nav līdz galam pareizi.
Plānoju iemarinēt gaļu rītdienas vakariņām.
Ja viss ir saskaitīts pareizi tad šodien ir gavēņa 10tā diena.