Atslodzes dienas

Pirms biju pievērsusies domai par gavēni un pat pirms es biju aizdevusies uz ajurvēdas ēst gatavošanas nodarbību biju paspējusi "kuponu kultūras" ietkmē iegādāties atslodzes dienu kalendāru. Un ir doma šodien uzsākt pirmo no savām atslodzes dienām.
Tātad kā pie pirmās reizes atslodzes diena ilgs tikai 12 stundas no plkst. 21:21 šodienā līdz 09:21 rītdienā. Es gan pieļauju, ka mana atslodzes diena šoreiz būs visai šaubīga, jo 20:00 tiekos ar draudzenēm uz vakariņām un pieēšanās pirms liktenīgās stundas - 21:21 noteikti nav labs stils, bet ko lai dara ne vienmēr viss sanāk ideāli.
Nenoliedzami manī ir apņēmība izmēģināt kaut ko jaunu, kas ilgtermiņā varētu uzlabot manu dzīves kvalitāti.

P.S. šodien ir gavēņa 7 diena. Darbā meklējot vārdnīcu atvēru savu saldumu atvilktni un sirds pilnīgi noteikti satrūkās, bet raksturs un prāts turpina valdīt pār situāciju :)

ne par gavēni

80% no savas dzīves es negatavoju. Atlikušajos 20 % es domāju par gatavošanu, par to, ka man patīk cilvēki, kuri gatavo un kuriem sanāk, par to, ka man garšo garšīgi paēst un, ka tomēr būtu forši gatavot. Vēl šajos 20% ietilpst tās reizes, kad gatavoju, bet ne obligāti garšīgi un ne obligāti veiksmīgi.

Tomēr nenoliedzams ir fakts, ka ik pa laikam savu degumu iebāžu kādā receptē un galvā izvērtēju savas spējas un iespējas izlasīto realizēt dzīvē. Tā nu arī šodien sāku lasīt vienu salātu recepti, kura šķita vienkārša līdz tam brīdim, kad nonācu līdz gatavošanas procesu aprakstošajai daļai, kas skanēja šādi:

„Burkānus un gurķus sagriež 1,5 cm garos paralēlskaldņos (pirmais šoka moments), puķkāpostu 1 cm x 0,7 cm (otrais šoka moments) lielos gabalos.”

Man gribētos domāt, ka tie vienkārši ir palieli (?) gabaliņi, bet vispār es neesmu par to tik pārliecināta. Sliecos domāt, ka šis apraksts liecina par divām lietām:

1. ir elementāri sarežģīt vienkāršas lietas;
2. es vēl neesmu gatava ienirt ēst gatavošanas labirintos un „paralēlskaldņos”.

Ar paralēlskaldni var iepazīties šeit.

Šodien jāpārdzīvo ne tikai kafijas pauze ar cepumiem un Laimas končām (nom, nom), bet arī pati sanāksme. Lai gan neesmu no tiem jaukajiem un pūkainajiem cilvēkiem, kuri pasauli vienmēr uztver caur pozitīvisma prizmu, tad tomēr gribētu, lai dzīvē būtu iespējams izvairīties no nepatīkamajiem pienākumiem, kuriem pilnīgi noteikti līdzi nāks deva ar negācijām un iespējamību, ka tu paliksi nesaprasts.
Kā jau novērots pirmajās gavēņa dienās, stresaini pasākumi palielina vēlmi pēc saldumiem ... bet es turos.

Sava "gavēņa" 2.dienā sapratu, ka saldumus visvairāk kārojas nosacīta stresa apstākļos, situācijās, kad asinis bango un prāts ir dusmu aptumšots, tā vien gribas pieskriet pie plaukta un noēsties cepumus, vai šokolādes končas.

3.dienā sapratu, ka doties iepirkties ar tukšu vēderu ir liela kļūda, jo domas tā vien tiecas pretim visiem tiem saldumu/gardumu plauktiem.

Vēl ir tā sajūta kad vienkārši gribas kaut ko pagrauzt un izskatās, ka visai bieži esmu turējusi pa rokai našķus, jo šobrīd tieši našķu un saldumu virzienā aizslīd domas. Šo esmu novērsusi nopērkot paciņu ar žāvētām datelēm, laikam jau nav tas pats nesaldākais produkts, bet vismaz tā nav ne šokolāde, ne cepumi, ne saldējums. 

Pagaidām izskatās, ka tieku galā tīri labi :) 

Gavēnis

Ne viss izdodas kā iecerēts. Līdzīgi ir noticis ar manu ēšanas blogu, kurš tika izveidots un tad atstāts savā vaļā. Tomēr šobrīd ir radies kaut kas tāds ko es labprāt pierakstītu. Un iespējams, ka šie pieraksti man labāk palīdzēs pieturēties pie manas apņemšanās īstenošanas.

22.februārī Pelnu dienā sākās gavēnis un nez kāpēc arī man radās vēlme "pievienoties". Bija tikai jāsaprot no kā tad es plānoju atturēties šīs 40 dienas. Tā kā ar tādiem izteiktiem netikumiem - alkoholu, cigaretēm, narkotikām neaizraujos un pēdējos divus vispār nepraktizēju, tad bija skaidrs, ka nāksies atturēties no ēdmaņas. Kā divas lielākās "atkarības" varu minēt gaļu un saldumus. Dažādu apsvērumu dēļ šobrīd nevaru atļauties atturēties no pirmā, tādēļ paliek tikai saldumi. Jāatzīst, ka this is quite a challenge.

Vēl viena lietas, kas būtu pieminēšanas vērtā ir saldumu definīcija šī gavēņa ietvaros. Esmu nolēmusi atturēties no tādām lietām kā šokolāde, cepumi, vafeles, kūkas, biezpiena sieriņi šokolādē, saldās brokastu pārslas, cukurs, bulciņās utt. Tanī pat laikā sev neliegšu tēju ar medu, jogurtiņu, augļus, kas principā manā uztverē arī ir našķi ... nezinu iespējams laika gaitā radīsies vēl kaut kādi nieki, kurus nepieskaitīšu pie saldumu grupas.

Ja runājam par progresu tad vakar atturējos no meduskūkas, ar iebiezināto pienu pildītiem riekstiņiem, piparkūkām un darbā novaldījos neizēdot savu šokolādes atvilkni, kurā šobrīd atrodas viena lielā Manija un divas Nomedas ar lazdu riekstiem.

No 40 gavēņa dienām ir sākusies otrā.
  Bilde no šejienes.