brīvdienas

Esmu piedzīvojusi visnotaļ piepildītu nedēļas nogali. Beidzot aizdevos uz baseinu un man patika. Speciāli šim pasākumam iegādājos rozā baseinčības par summu ko varētu raksturot kā "bešennije babki" un, protams, arī peldcepuri, kura mani sākotnēji ļoti mulsināja, bet beigās mēs lieliski sadzīvojām. Baseina izdarībām sekoja ciemi, kuriem tik pat plūstoši sekoja Muzejnakts. Šķiet, ka labākais no tā visa bija Jūgendstila muzejs un to, ka būs labi es zināju jau tanī brīdī, kad tikai vēl devos muzeja virzienā. Šķiet, ka kopā ar Vēstures un kuģniecības muzeju viņi veido manu muzejfavorīttopu. Topu kurā bez šiem diviem muzejiem neviena cita muzeja nav.

Lai viss būtu pavisam lieliski, svētdien tandēmā ar vēl vienu dāmu aizdevos uz Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi "Līči" un uzlaboju omu diviem bobjiem (kopā mēs iepriecinājām četras astes). Zemāk bilde ar manu otro staidzināmo, kas bija dāma labākajos gados ar skaidru izpratni par savām vēlmēm un vajadzībām, uz pastaigas beigām meitene pat sāka jokot ar mani ... diemžēl patversmes suņu acīs prieks ir reta parādība. Viņi iet ar tevi staigāt un reizēm arī amplējas, bet emociju ziņā tas ir vairāk skumji nekā priecīgi, jo arī viņi apzinās, ka tā ir tikai pastaiga un tu neesi viņu cilvēks.

Nost ar pērnajiem kartupeļiem

Šodien beidzot pievērsos vienai no sen plānotajām akcijām "Nost ar pērnajiem kartupeļiem", uzcepot milzīgu kartupeļu plāceni. Recepti biju nolūkojusi Dienas Ēdienos un jāteic, ka sanāca neslikti. Neslikti tādā ziņā, ka ir ēdams, bet nav rādāms. Tas, ka tu gatavo pēc receptes vēl nenozīmē, ka tev arī sanāk kā bildītē - pārbaudīts praksē ne vienu reizi vien.
Vienu gan es nesaprotu, kāpēc vienkārši (sagriezti) cepti kartupeļi garšo pēc ceptiem kartupeļiem, bet sarīvēti cepti kartupeļi vienmēr garšo pēc kartupeļu pankūkām. Kārtējā lielā dzīves mistērija.

Ja neskaita kartupeļa plāceņa cepšanu šodien esmu pilnīgi slinka ... iespējams pie vainas pelēkais laiks. Ir viena ļoti konkrēta lieta ko šodien vajadzētu izdarīt - aiziet nopirkt peldcepuri, bet neesmu droša, ka saņemšos. Vairāk velk uz filmu skatīšanos online.

Pie vienas rakstīšanas jāpiefiksē, ka mans iesētais garšvielu dārziņš ne velna negrib augt, nav ne jausmas kāpēc tā un īsti arī nezinu ko darīt. Visticamāk būs jāmēģina pa jaunam, laikam audzēt kaķu zāli un baziliku nav viens un tas pats un ne katram tas sanāk ...

What to expect when you're expecting

Jau kādu laiku draugu lokā notiek kopīga gaidīšana - viss ir vienkārši, pamazām arī mani draugi sāk apaugt ar bērniem, kas, manuprāt, ir tāds gruntīgākais rādītājs tam, ka cilvēki kļūst pieauguši un viens no primārajiem priekšnosacījumiem, lai sāktu runāt par jaunas ģimenes rašanos.

Tā gluži neplānoti šodien sanāca uzkrist uz galvas topošajiem vecākajiem pāris stundas pirms dzemdībām (lai gan dzemdību gadījumā pāris stundas ir stiepts jēdziens ... tā vismaz esmu dzirdējusi, jo pieredzes ta nav) un jāteic, ka tas process nebūt nenotiek kā filmās. Nav tur nekāda pārsteiguma momenta, nekādas psihošanas, ūdens pludošanas utt., utjp. Daba tomēr nav muļķe un ir parūpējusies par to, lai sievietei būtu pietiekami daudz laika, lai sagatavotos un noskaņotos ... šodienas scenārijā, lai sievietei pietiktu laika iedzert pāris glāzes sarkanvīna ar draudzenēm (viss ir legāli, dūla atļāva iedzert sarkanvīnu). Protams, protams, viss ir individuāli un unikāli, bet ceru, ka arī man, kad pienāks laiks domāt par šīm lietām pietiks iekšiņas, lai ar draudzenēm iedzertu vīniņu, pajokotu un kopīgi skaitītu piecu minūšu intervālu.

par blogošanu un padarīto

Ir muļķīgi izveidot blogu un tur nerakstīt. Ik pa laikam pieķeru sevi pie domas, ka blogošana būtu vieglāka, ja manā īpašumā būtu viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, kas ļautu visu izdomāto un izdarīto piefiksēt on the spot, bet šobrīd jāsamierinās ar to kas ir, jo līdz galam neesmu izlēmusi vai man tas touchscreens tiešām ir vajadzīgs. 

Tīri tā rakstīšanai un tāpēc, ka ir brīvs brīdis, gribēju piefiksēt progresu nesen definēto darāmo darbu sarakstā:

1) ir tapusi viena friendship bracelet - pēc tās uzdarināšanas sapratu, ka ne es pati tādu nēsāšu, ne draudzenēm dāvināšu, lai gan man ļoti patīk kā izskatās tiem kuriem piestāv;

2) zāles dārziņš uz palodzes ir likvidēts, bet tādā ziņā, ka zāles vietā ir iesēti kressalāti (nav ne jausmas ko ar tādiem dara), divu veidu baziliks un pētersīļi. Sēšanas darbi notika svētdien un šodien jau ir parādījušies pirmie asniņi;

3) stāvlampai esmu nodīrājusi veco kupolu un visticamāk atvaļinājumā sarūpēšu jaunu, mans mājdzīvnieks veco kupolu ir atzinis par nesliktu spēļmantiņu un pamazām dīrā gabalos;

4) krāsns projekts arī gaida atvaļinājumu.

Bildes progresa ilustrēšanai:

friendship bracelet

 uzpalodzes mazdārziņš