Vakardienas atslodzes diena nedaudz aizgāja pa pieskari. Pirmkārt, dienas vidū aizmirsu par atslodzes dienu un ar kolēģiem par godu 8.martam iedzēru kādus 50 gr šampanieša. Labā vēsts, atcerējos par savu gavēni un nenorijos kūku, kas izskatījās vienkārši dievīgi trekna. Otrkārt ap astoņiem ieradās vīrietis ar puķi un šampanieti un sāka pukstēt kā es to esmu iedomājusies nesvinēt 8.martu - nedzert šampanieti. Tanī brīdī sapratu, ka esmu nogurusi, izsalkusi un īsti nesaprotu kāpēc es to visu daru. Uzcepu oliņas (atteicos no majonēzes un biezpiena), uztaisīju maizītes (Daugavas saldskābmaize ar žāvētiem tomātiem un sīpoliem + šķiņķīts) paēdu un sajutos labāk.Šampīti neiedzēru, bet izdzēru 40 gr Rīgas melnā balzama no kura sametās šķērma dūša. Tīri godīgi biju izturējusi līdz pl. 20:00 pa dienu biju apēdusi 3 banānus, 1 apelsīnu un dzērusi tēju ar medu. Pie pirmās reizes tas šķiet tīri pieņemami, lai gan ko nu es zinu un saprotu.
Plinti krūmos nemetu, bet iespējams jāpadomā par niansēm nākošajai reizei.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru