Par Zaļo zemi, gaidot kad zeme būs zaļa

Vidusskolas laikā biju pilnīgā ekstāzē no A.Upīša Zaļās zemes. Atceros, ka klasē biju vienīgā, kura bija gatava iesaistīties diskusijā ar skolotāju par šo grāmatu un analizēt grāmatas varoņus bija tīrā bauda. Ik pa laikam uznāk vēlēšanās šo sajūtu atjaunot un paskatīties vai arī "šodien" es varētu līdz matu galiņiem iegrimt Brīviņu dzimtas stāstā. 
Ar Zaļo zemi mani saista vēl kāds ļoti privāts stāsts - mana mamma, gaidot gan mani, gan manu mazo māsu, esot lasījusi Zaļo zemi ... iespējams tas izskaidro manu patiku pret šo grāmatu, kuru liela daļa sava laika skolas bērnu uztvēra kā sodu.
Zinu, ka tanī dienā kad man būs pašai savi lielie, skaistie, īsta koka grāmatplaukti viena no must have grāmatām būs Zaļā zeme. Mamma mums katrai ar māsu jau ir sarūpējusi savu eksemplāru. 
Šobrīd vienkārši gaidu to brīdi, kad zeme būs zaļa :)
P.S. Šodien pieķēros savam "zaļajam projektam" - Dārzs uz palodzes. Iesēju kaķim zāli tad nu redzēs kas man sanāks vai nesanāks. Izskatās tas viss šādi: